izkūpēt
izkūpēt 3. pers. -kūp, pag. -kūpēja darbības vārds; intransitīvs
1.Izzust, izgaist, izklīst.
PiemēriDūmi izkūp stāvus gaisā.
- Dūmi izkūp stāvus gaisā.
- Garaiņi izkūpēja un ēdiens bija jau atdzisis.
- Vēl nebija izkūpējusi ievziedu smarža.
1.1.Izzust (par psihisku stāvokli).
PiemēriSajūsma un prieks izkūpēja, saskaroties ar pirmajām grūtībām.
- Sajūsma un prieks izkūpēja, saskaroties ar pirmajām grūtībām.
2.sarunvaloda Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
PiemēriViegli iegūta nauda ātri izkūp.
- Viegli iegūta nauda ātri izkūp.
- Viss sūri un grūti pelnītais izkūpēja vienā dienā.
Stabili vārdu savienojumiIzkūp kā dūmi. Izkūpēt gaisā. Izkūpēt no galvas.
- Izkūp kā dūmi idioma — saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- Izkūpēt gaisā idioma — iet zudumā, tikt izšķērdētam.
- Izkūpēt no galvas idioma — aizmirsties.