izkūņoties
izkūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
PiemēriKāpuri sāk izkūņoties.
- Kāpuri sāk izkūņoties.
- Pavasarī izkūņojas jaunās bites.
1.1.pārnestā nozīmē Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
PiemēriNo nīkulīga meitēna izkūņojusies īsta skaistule.
- No nīkulīga meitēna izkūņojusies īsta skaistule.
2.sarunvaloda Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
PiemēriAp stūri izkūņojās veca ubadze.
- Ap stūri izkūņojās veca ubadze.
2.1.Kūņojoties, ķepurojoties izkļūt.
PiemēriNo krūmiem izkūņojās nepazīstams cilvēks.
- No krūmiem izkūņojās nepazīstams cilvēks.
- Izkūņoties no gultas.