izkvēlot
izkvēlot [izkvȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
izkvēlēt -kvēlu [-kvȩ̀lu], -kvēli, -kvēl [-kvȩ̀l], pag. -kvēlēju intransitīvs, darbības vārds
1.Kvēlot un izbeigt kvēlot.
PiemēriUgunskurā izkvēlo pēdējās ogles.
1.1.pārnestā nozīmē Izbeigties, izzust.
PiemēriMīlestība pamazām izkvēl.