Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izķēpāt sarunvaloda
izķēpāt [izķȩ̃pât] -āju, -ā, -a, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Izniekot.
PiemēriIzķēpāts atvaļinājums.
1.1.Sabojāt.
PiemēriIzķēpāt ēdienu ar nepiemērotām garšvielām.