izķēmot
izķēmot [izķȩ̀muôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izķēmoties darbības vārds; atgriezenisks
izķēmojums lietvārds; vīriešu dzimte
Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
PiemēriIzķēmot sevi ar nepiemērotu apģērbu.
- Izķēmot sevi ar nepiemērotu apģērbu.
- Viņš bija izķēmots līdz nepazīšanai.
- Naids un dusmas izķēmoja vīrieša seju.