izķepuroties
izķepuroties [izķȩpuruôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ķepurojoties, kustinot ķermeni izkļūt (no kā).
PiemēriIzķepuroties no sniega kupenas.
- Izķepuroties no sniega kupenas.
- Peldētājs tikko izķepurojās laukā no atvara.
- Ūdrs, iekļuvis lamatās, izķepurojās ārā.
1.1.sarunvaloda Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
PiemēriIzķepuroties no slimības.
- Izķepuroties no slimības.
- Izķepuroties cauri dzīves likstām.
- Draugi palīdzēja izķepuroties.
- Gan līdz ziemas beigām izķepurosimies!