izķert
izķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Ātri ķerot izņemt, izraut.
PiemēriIzķert no rokām bumbu.
1.1.sarunvaloda Īsā laikā, ātri izpirkt.
PiemēriInteresantākās grāmatas tika izķertas dažās dienās.
2.Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
PiemēriIzķert grauzējus.