Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izkvēpināt
izkvēpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju. transitīvs, darbības vārds
1.Kvēpinot (ko), ar dūmiem izdezinficēt.
PiemēriIzkvēpināt istabas ar kadiķa zariem.
1.1.Kvēpinot, dūmojot izdzīt (ko).
PiemēriIzkvēpināt no virtuves lapsenes.
2.Kvēpinot izlietot.
PiemēriIzkvēpināt visus paegļu zarus.
2.1.sarunvaloda Izsmēķēt.