ierauties
ierauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Strauji ievirzīties (kur iekšā), strauji ievirzīt, piekļaut ķermeni, ķermeņa daļu.
PiemēriIerauties atpakaļ kaktā.
- Ierauties atpakaļ kaktā.
- Gliemezis ieraujas čaulā.
- Ierauties saceltajā mēteļa apkaklē.
1.1.Pievirzīties pie ķermeņa (par ķermeņa daļu).
PiemēriGalva ierāvusies plecos.
- Galva ierāvusies plecos.
2.Noslēgties, norobežoties no citiem.
PiemēriMeitene ir sevī ierāvusies.
- Meitene ir sevī ierāvusies.
Stabili vārdu savienojumiIerauties savā čaulā.
- Ierauties savā čaulā idioma — norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.