ieredzēt
ieredzēt -redzu [-rȩdzu], -redzi, -redz [-rȩdz], pag. -redzēju transitīvs, darbības vārds
Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
PiemēriKolektīvā labi ieredzēts cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiNevar ne acu galā ieredzēt. Nevarēt ieredzēt ne acu galā.