ieraut
ieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds
1.transitīvs Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIeraut aiz rokas istabā.
1.1.Strauji ievilkt.
PiemēriStraume ierauj laivu atvarā.
1.2.Strauji virzot (piem., roku), neviļus iedurt (ādā).
PiemēriIeraut pirkstā skabargu.
1.3.Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
PiemēriIeraut kaklu mēteļa apkaklē.
1.4.sarunvaloda Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
PiemēriIeraut kādu mēriņu.
2.transitīvs Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
PiemēriIeraut draugu dēkā.
4.sarunvaloda, transitīvs Labi, ātri nopelnīt (naudu).
PiemēriAr agrajiem dārzeņiem ieraut labu peļņu.
Stabili vārdu savienojumiAr ierautu asti. Asti ierāvis.