aiztraukt
aiztraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. traucu darbības vārds
1.intransitīvs Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
PiemēriPa trasi aiztrauc sacīkšu automobiļi.
- Pa trasi aiztrauc sacīkšu automobiļi.
- Milzīgā ātrumā garām aiztrauc motocikls.
- Gaisā aiztrauca putnu bars.
1.1.pārnestā nozīmē Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriDarbadiena aiztraukusi vienā steigā.
- Darbadiena aiztraukusi vienā steigā.
2.transitīvs Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
PiemēriAiztraukt odu no pieres.
- Aiztraukt odu no pieres.
2.1.Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
PiemēriVējš aiztrauc pērnās lapas pa gaisu.
- Vējš aiztrauc pērnās lapas pa gaisu.