nokrauties
nokrauties -kraujos, -kraujies, -kraujas, pag. -krāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties1.
PiemēriNokrauties ar somām.
- Nokrauties ar somām.
- Ar mantām nokrāvušies, viņi devās uz staciju.