nokrekšķēt
nokrekšķēt -krekšķu, -krekšķi, -krekšķ, pag. -krekšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēties.
PiemēriApmierināti nokrekšķēt.
1.1.transitīvs Krekšķot noteikt, pateikt.
Piemēri"Viņa ir dulla," vīrietis nokrekšķēja.