nokraut
nokraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNokraut rakstāmgaldu ar grāmatām.
- Nokraut rakstāmgaldu ar grāmatām.
- Virtuves galds nokrauts ar produktiem.
- Tirgus letes bija nokrautas ar augļiem un dārzeņiem.
1.1.Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
PiemēriNokraut malku pie šķūņa.
- Nokraut malku pie šķūņa.
- Būvlaukuma stūrī bija nokrauti ķieģeļi.
- Dēļi nokrauti zem nojumes.
- Celmi tiks nokrauti atsevišķās krautnēs.
- Kārtīgi nokrautas malkas grēdas.
1.2.Kraujot noņemt (nost); izkraut.
PiemēriDaļu kravas nokrāva Roterdamas ostā.
- Daļu kravas nokrāva Roterdamas ostā.