nokraut
nokraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu transitīvs, darbības vārds
1.Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNokraut rakstāmgaldu ar grāmatām.
1.1.Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
PiemēriNokraut malku pie šķūņa.