sakraut
sakraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
sakrāvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSakraut sienu gubā.
- Sakraut sienu gubā.
- Sakraut ēdienu uz šķīvja.
- Sakraut ugunskuru.
- Sakraut paplāti pilnu ar traukiem.
1.1.Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
PiemēriSakraut zaru, siena kaudzi.
- Sakraut zaru, siena kaudzi.
- Sakraut vezumu.
1.2.Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
PiemēriUz sakrauta laukakmeņu pamata uzbūvēta apaļbaļķu siena.
- Uz sakrauta laukakmeņu pamata uzbūvēta apaļbaļķu siena.