sakrist
sakrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
sakritums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
PiemēriDārzā sakrituši āboli.
- Dārzā sakrituši āboli.
- Zem ozoliem sakritušas zīles.
- Uz šosejas sakrituši koki.
- Rāpties pāri sakritušiem kokiem.
Stabili vārdu savienojumiSakrist veldrē.
- Sakrist veldrē — noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
1.1.Sasnigt.
PiemēriPilsētā sakritusi 18 gados biezākā sniega sega.
- Pilsētā sakritusi 18 gados biezākā sniega sega.
1.2.Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
PiemēriMīkla, maize sakritusi.
- Mīkla, maize sakritusi.
1.3.pārnestā nozīmē Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
PiemēriViņa bija gluži sabrukusi, sakritusi.
- Viņa bija gluži sabrukusi, sakritusi.
- Glītā seja sakritusi.
2.Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
PiemēriUzskati, mērķi sakrīt.
- Uzskati, mērķi sakrīt.
- Vārdi sakrīt ar darbiem.
- Visi dati sakrīt.
2.1.Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
PiemēriMani skolas gadi sakrita ar kara laiku.
- Mani skolas gadi sakrita ar kara laiku.
2.2.Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
PiemēriManas izjūtas nesakrita ar sievas izjūtām.
- Manas izjūtas nesakrita ar sievas izjūtām.
3.formā: trešā persona Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
PiemēriVidus un lībiskajā dialektā ir sakritusi lauztā un krītošā intonācija.
- Vidus un lībiskajā dialektā ir sakritusi lauztā un krītošā intonācija.
Stabili vārdu savienojumiSakrist kaudzē.
- Sakrist kaudzē idioma — sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.