sakropļot
sakropļot [sakruôpļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
sakropļojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls.
PiemēriSmagi sakropļots karavīrs.
1.1. Tas, kas ir padarīts kropls.
PiemēriDivi sakropļotie.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
PiemēriSakropļota dvēsele.