sasnigt
sasnigt 3. pers. -snieg, pag. -sniga darbības vārds; intransitīvs
1.Sniegot sakrāties lielākā daudzumā (par sniegu).
PiemēriSasnidzis dziļš sniegs.
- Sasnidzis dziļš sniegs.
- Pēc atkušņa atkal sasniga.
1.1.Sniegot sniegam, izveidoties.
PiemēriSasnigušas milzu kupenas.
- Sasnigušas milzu kupenas.
- Naktī sasnigusi vairākus centimetrus bieza kārta.
1.2.Sniegot sniegam, tikt pārklātam viscaur ar sniega kārtu.
PiemēriSasnigusi iela.
- Sasnigusi iela.
- Pagalms sasnidzis, ka ne iziet, ne izbraukt.