sakraut
sakraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
sakrāvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSakraut sienu gubā.
1.1.Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
PiemēriSakraut zaru, siena kaudzi.
1.2.Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
PiemēriUz sakrauta laukakmeņu pamata uzbūvēta apaļbaļķu siena.