Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sakraut
sakraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu transitīvs, darbības vārds
sakrāvums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSakraut sienu gubā.
1.1.Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
PiemēriSakraut zaru, siena kaudzi.
1.2.Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
PiemēriUz sakrauta laukakmeņu pamata uzbūvēta apaļbaļķu siena.