Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nokravāt
nokravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
PiemēriNokravāt traukus.