nokrikšķēt
nokrikšķēt 3. pers. -krikšķ, pag. -krikšķēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi krikšķēt un pārstāt krikšķēt.
PiemēriSažņaugt rokas tā, ka kauli nokrikšķ.
- Sažņaugt rokas tā, ka kauli nokrikšķ.
- Nospiežot sajūgu, kaut kas nokrikšķēja.