nokristīt
nokristīt -kristīju, -kristī, -kristī, pag. -kristīju darbības vārds; transitīvs
1.Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
PiemēriNokristīt bērnu.
- Nokristīt bērnu.
- Meitenīti nokristīja par Mariju.
2.Dot (kam) nosaukumu; nosaukt.
PiemēriMājas nokristīja par "Eglēm".
- Mājas nokristīja par "Eglēm".
- Bernards Šovs šo pilsētu nokristīja par Adrijas pērli.