nokuģot
nokuģot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Kuģojot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNokuģot vairākus tūkstošus kilometru.
- Nokuģot vairākus tūkstošus kilometru.
- intransitīvs Nokuģot ar plostu no Valmieras līdz Siguldai.
1.1.Kuģojot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriNokuģot ar šo kuģi divus gadus.
- Nokuģot ar šo kuģi divus gadus.
- Visu savu darba mūžu viņš nokuģojis pa Baltijas jūru.