nokultivēt
nokultivēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Kultivējot apstrādāt (lauku, tīrumu).
PiemēriNokultivēt uzarto tīrumu.
- Nokultivēt uzarto tīrumu.
- Lauks ir uzarts, bet nav nokultivēts.
- Ar jauno kultivatoru var nokultivēt lielāku zemes platību.