nokūpēt
nokūpēt -kūpu, -kūp, -kūp, pag. -kūpēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpt.
PiemēriNokūpējis kamīna durvju stikls.
- Nokūpējis kamīna durvju stikls.
- Nokūpējuši katli.
- Griesti nokūpējuši melni.
1.1.Noputēt1.
PiemēriDzirnavās visi miltu putekļiem balti nokūpējuši.
- Dzirnavās visi miltu putekļiem balti nokūpējuši.
- Nokūp baltas ceļa malas. Aizbrauc viesi, dziesma noskan.
2.formā: trešā persona Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
PiemēriPurinot maisus, gaisā nokūp putekļu mākonis.
- Purinot maisus, gaisā nokūp putekļu mākonis.
- Dūmi vien nokūpēja, kad garām aizbrauca motocikls.
Stabili vārdu savienojumiKa (smiltis, putekļi) nokūp vien.
- Ka (smiltis, putekļi) nokūp vien — saka, ja kāds ļoti ātri pārvietojas.
2.1.Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
PiemēriNokūp cigarete.
- Nokūp cigarete.
- Uzpūšot vējam, nokūp ziedošais rudzu lauks.
3.sarunvaloda Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
PiemēriNokūpējis vadības bloks, relejs.
- Nokūpējis vadības bloks, relejs.
- Datoram nokūpējis procesors.
- Kādā jaukā dienā nokūpēja mašīnas motors.