Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nokurināt
nokurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriNokurināt visu malku.
1.1.sarunvaloda Kurinot sadedzināt.
PiemēriNokurināt koka kastes, dēļu galus.
2.Kurinot stipri sakarsēt; sakurināt.
PiemēriNokurināt krāsni sarkanu.