piecirst
piecirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
1.Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiecirst malku visai ziemai.
- Piecirst malku visai ziemai.
2.Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
PiemēriNikni piecirst durvis.
- Nikni piecirst durvis.
- Meitene skaļi piecērt savas istabas durvis.
2.1.Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
PiemēriPiecirst kāju pie zemes.
- Piecirst kāju pie zemes.
3.intransitīvs Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
PiemēriLaikā piecirst.
- Laikā piecirst.
- Piecirst par ātru.
- Jāpiecērt īsi un asi.
- Piecirst līdakai.
4.intransitīvs Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
PiemēriPiecirst sievietei.
- Piecirst sievietei.
- Viņa piecērt manam tēvam.