aizcirst
aizcirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
aizcirsties darbības vārds; atgriezenisks
1.Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
PiemēriAizcirst bērzu līdz pusei.
- Aizcirst bērzu līdz pusei.
- Aizcirsts koks.
2.Strauji, ar sparu aizvērt.
PiemēriAizcirst durvis.
- Aizcirst durvis.
3.formā: trešā persona Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
PiemēriAsā smaka aizcērt elpu.
- Asā smaka aizcērt elpu.
Stabili vārdu savienojumiAizcirst durvis.
- Aizcirst durvis idioma — 1. Padarīt neiespējamu, nepieļaut;2. Padarīt nepieejamu.