Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizceļot
aizceļot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriGatavoties aizceļot.
1.1.Doties prom (piem., par gājputniem).
PiemēriStārķi jau aizceļojuši.