aizcelt
aizcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
aizcelties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
PiemēriAizcelt rakstāmgaldu citur.
- Aizcelt rakstāmgaldu citur.
- Aizcelt krēslu durvīm priekšā.
- Aizcelt solu aiz galda.