Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizcelt
aizcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu transitīvs, darbības vārds
aizcelties atgriezenisks, darbības vārds
1.Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
PiemēriAizcelt rakstāmgaldu citur.
1.1.sarunvaloda Pārcelt.
PiemēriAizcelt darbā uz Rīgu.