Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizcelt
aizcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
aizcelties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
PiemēriAizcelt rakstāmgaldu citur.
1.1.sarunvaloda Pārcelt.
PiemēriAizcelt darbā uz Rīgu.