Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizbrukt
aizbrukt 3. pers. -brūk, pag. -bruka darbības vārds; intransitīvs
Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
PiemēriAizbrucis pils pagrabs.