aizbraukt
aizbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds
1.intransitīvs Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizbraukt prom uz īsu laiku.
- Aizbraukt prom uz īsu laiku.
- Aizbraukt ar tramvaju.
- Aizbraukt līdz ezeram.
- Aizbrauc mopēds.
1.1.Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
PiemēriAizbraukt atpūsties.
- Aizbraukt atpūsties.
- Aizbraukt iepirkties.
- Aizbraukt ekskursijā.
2.transitīvs Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt mašīnu aiz mājas.
- Aizbraukt mašīnu aiz mājas.
- Aizbraukt jahtu līdz regates sākuma vietai.
2.1.Nozagt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt automašīnu.
- Aizbraukt automašīnu.