Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizbraukt
aizbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds
1.intransitīvs Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizbraukt prom uz īsu laiku.
  • Aizbraukt prom uz īsu laiku.
  • Aizbraukt ar tramvaju.
  • Aizbraukt līdz ezeram.
  • Aizbrauc mopēds.
1.1.Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
PiemēriAizbraukt atpūsties.
  • Aizbraukt atpūsties.
  • Aizbraukt iepirkties.
  • Aizbraukt ekskursijā.
2.transitīvs Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt mašīnu aiz mājas.
  • Aizbraukt mašīnu aiz mājas.
  • Aizbraukt jahtu līdz regates sākuma vietai.
2.1.Nozagt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt automašīnu.
  • Aizbraukt automašīnu.