aizbraukt
aizbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds
1.intransitīvs Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizbraukt prom uz īsu laiku.
1.1.Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
PiemēriAizbraukt atpūsties.
2.transitīvs Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt mašīnu aiz mājas.
2.1.Nozagt (transportlīdzekli).
PiemēriAizbraukt automašīnu.