aizcirst
aizcirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt, -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu transitīvs, darbības vārds
aizcirsties atgriezenisks, darbības vārds
1.Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
PiemēriAizcirst bērzu līdz pusei.
2.Strauji, ar sparu aizvērt.
PiemēriAizcirst durvis.
3.formā: trešā persona Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
PiemēriAsā smaka aizcērt elpu.
Stabili vārdu savienojumiAizcirst durvis.