apkraut
apkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
PiemēriApkraut galdu ar dažādām sadzīves mantām.
- Apkraut galdu ar dažādām sadzīves mantām.
- Studenta rakstāmgalds apkrauts ar grāmatām.
Stabili vārdu savienojumiApkraut visas malas.
- Apkraut visas malas — salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
1.1.Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
PiemēriĒzelīši tā apkrauti, ka zem milzīgajiem saiņiem nemaz nav manāmi.
- Ēzelīši tā apkrauti, ka zem milzīgajiem saiņiem nemaz nav manāmi.
2.Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
PiemēriApkraut sevi ar darbu kalniem.
- Apkraut sevi ar darbu kalniem.
2.1.Aplikt (piem., ar nodokļiem).
PiemēriUzņēmumi apkrauti ar nodokļiem.
- Uzņēmumi apkrauti ar nodokļiem.