Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
apkūpēt
apkūpēt -kūpu, -kūpi, -kūp, pag. -kūpēju intransitīvs, darbības vārds
1.Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
PiemēriPirts griesti bija apkūpējuši.
1.1.Apputēt.
PiemēriApkūpējusi automašīna.