apkrauties
apkrauties -kraujos, -kraujies, -kraujas, pag. -krāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
PiemēriApkrauties ar iepirkumiem.
- Apkrauties ar iepirkumiem.
- Sēņotāji no meža iznāca, lieliem groziem apkrāvušies.
- Ja braucam ar mašīnu, nav bail apkrauties ar mantām.
- Nav īpaši gudri apkrauties ar materiālu kaudzēm, kas stāv mēnešiem ilgi un netiek liktas lietā.
2.Ļoti noslogot sevi (ar darbiem, pienākumiem, saistībām u. tml.).
PiemēriApkrauties ar pienākumiem.
- Apkrauties ar pienākumiem.
2.1.Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
PiemēriStudiju laikā apkrauties ar visiem iespējamajiem kredītiem.
- Studiju laikā apkrauties ar visiem iespējamajiem kredītiem.