apkūpināt
apkūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
PiemēriApkūpināt griestus un sienas.
1.1.Panākt, ka apņem dūmi.
PiemēriApkūpināt altāri ar vīraku.
1.2.Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
PiemēriApkūpināt reņģes.