apkraut
apkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu transitīvs, darbības vārds
1.Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
PiemēriApkraut galdu ar dažādām sadzīves mantām.
Stabili vārdu savienojumiApkraut visas malas.
1.1.Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
PiemēriĒzelīši tā apkrauti, ka zem milzīgajiem saiņiem nemaz nav manāmi.
2.Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
PiemēriApkraut sevi ar darbu kalniem.
2.1.Aplikt (piem., ar nodokļiem).
PiemēriUzņēmumi apkrauti ar nodokļiem.