izravēt
izravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
PiemēriIzravēt dārzu.
- Izravēt dārzu.
- Izravēt bietes, burkānus.
1.1.Ravējot izraut.
PiemēriIzravēt nezāles no dobes.
- Izravēt nezāles no dobes.
1.2.Izraut, izraustīt.
PiemēriIzravēt uzacis.
- Izravēt uzacis.
2.Izskaust (ko nevēlamu).
PiemēriIzravēt netikumus.
- Izravēt netikumus.