Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pieraut
pieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
PiemēriPieraut grožus.
Stabili vārdu savienojumiPieraut kājās.
1.1.Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
PiemēriPieraut ceļgalus pie zoda.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (gatavojamais ēdiens) pielīp, piesaistās (pie kā, kam klāt).
PiemēriPanna sākusi pieraut ēdienu.
3.Raujot savākt (ko) tā, ka piepilda (ko).
PiemēriPieraut pilnu grozu ar ķiršiem.