Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pieraut
pieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu transitīvs, darbības vārds
1.Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
PiemēriPieraut grožus.
Stabili vārdu savienojumiPieraut kājās.
1.1.Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
PiemēriPieraut ceļgalus pie zoda.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (gatavojamais ēdiens) pielīp, piesaistās (pie kā, kam klāt).
PiemēriPanna sākusi pieraut ēdienu.
3.Raujot savākt (ko) tā, ka piepilda (ko).
PiemēriPieraut pilnu grozu ar ķiršiem.