pieraut
pieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
1.Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
PiemēriPieraut grožus.
- Pieraut grožus.
- Pieraut smejošo meiteni sev klāt.
Stabili vārdu savienojumiPieraut kājās.
- Pieraut kājās — strauji piecelt.
1.1.Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
PiemēriPieraut ceļgalus pie zoda.
- Pieraut ceļgalus pie zoda.
- Pieraut klāt kājas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (gatavojamais ēdiens) pielīp, piesaistās (pie kā, kam klāt).
PiemēriPanna sākusi pieraut ēdienu.
- Panna sākusi pieraut ēdienu.
- Putru pierāva pie katla dibena.
3.Raujot savākt (ko) tā, ka piepilda (ko).
PiemēriPieraut pilnu grozu ar ķiršiem.
- Pieraut pilnu grozu ar ķiršiem.