pierast
pierast -rodu [-rùodu], -rodi [-rùodi], -rod [-rùod], pag. -radu darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
PiemēriPierast pie darba.
- Pierast pie darba.
- Pierast pie jaunajiem apstākļiem.
- Pierast pie miera un klusuma.
- Meitene bija pieradusi vasarās skraidīt basām kājām.
1.1.Pielāgoties (par organisma daļām).
PiemēriAcis pie tumsas pierada ātri.
- Acis pie tumsas pierada ātri.
2.Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
PiemēriPierast pie narkotikām.
- Pierast pie narkotikām.
- Pierast pie smēķēšanas.
3.Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
PiemēriPie labā pierod ātri.
- Pie labā pierod ātri.
- Sēžot ierakumos, jau bija pierasts, ka palaikam nosvilpj kāda lode.
3.1.Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
PiemēriLāči pie savas kopējas ir pieraduši.
- Lāči pie savas kopējas ir pieraduši.