pierast
pierast -rodu [-rùodu], -rodi [-rùodi], -rod [-rùod], pag. -radu intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
PiemēriPierast pie darba.
1.1.Pielāgoties (par organisma daļām).
PiemēriAcis pie tumsas pierada ātri.
2.Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
PiemēriPierast pie narkotikām.
3.Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
PiemēriPie labā pierod ātri.
3.1.Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
PiemēriLāči pie savas kopējas ir pieraduši.