izžūt
izžūt -žūstu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piem., par drēbēm, sienu, malku).
PiemēriMalka izžūst lēnām.
- Malka izžūst lēnām.
- Veļa saulē ātri izžuvusi.
- Labi izžuvis siens.
- Neizžuvuši kokmateriāli.
1.1.Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
1.2.Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
PiemēriMute no uztraukuma izžuvusi sausa.
- Mute no uztraukuma izžuvusi sausa.
2.formā: trešā persona Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
PiemēriDīķis, grāvītis vasarā izžūst.
- Dīķis, grāvītis vasarā izžūst.
- Izžuvusi augsne.
2.1.Pilnīgi iztvaikot (par šķidrumu).
PiemēriŪdens uz grīdas ir izžuvis.
- Ūdens uz grīdas ir izžuvis.
3. Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); izkalst.
PiemēriGalīgi izžuvusi večiņa.
- Galīgi izžuvusi večiņa.
Stabili vārdu savienojumiIzžuvis kā asaka.
- Izžuvis kā asaka idioma — saka par ļoti kalsnu cilvēku.