izkalst
izkalst -kalstu, -kalsti, -kalst, pag. -kaltu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
PiemēriVisa zeme izkaltusi.
- Visa zeme izkaltusi.
- Lielajā karstumā izkalta ganības.
- Pagalmā zāle izkaltusi brūna.
1.1.Izžūt.
PiemēriMalka saulē izkaltusi.
- Malka saulē izkaltusi.
- Siens izkalta ātri.
- Dīķis vasarā izkalta.
- Mute no runāšanas pavisam izkaltusi.
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
PiemēriIzkaltis večuks.
- Izkaltis večuks.
- Slimnieks izkalta dažu nedēļu laikā.
- Izkaltušas rokas un kājas.