izkalpīgs
izkalpīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izkalpīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izkalpīgi apstākļa vārds
izkalpība lietvārds; sieviešu dzimte
Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties, izpatikt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriIzkalpīgs sulainis.
- Izkalpīgs sulainis.
- Viņš ir tāds gļēvs un izkalpīgs cilvēks.
- Izkalpīga uzvedība.