strups
strups -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
strupa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
strupi apstākļa vārds
strupums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
PiemēriKurpes ar strupu purngalu.
- Kurpes ar strupu purngalu.
- Nantes burkāniem ir garas, gandrīz cilindriskas saknes ar strupu, noapaļotu galu.
- Līdz Pirmajam pasaules karam baznīcai ir bijis četrstūrains, strups tornis.
1.1.Īss, paresns (par ķermeņa daļu).
PiemēriStrups augums.
- Strups augums.
- Strupa aste.
- Meitēns ar strupu degunteli.
- Vīru komisku vērta strupā āža bārdiņa.
- Astes vietā kāmjiem ir vien strups puļķītis.
- Ūdensžurkai ir mazas austiņas un strups purniņš.
1.2.Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēku).
PiemēriStrupa apalīte.
- Strupa apalīte.
- Jauniete mēģināja kopā ar puišiem padzenāt bumbu, taču strupajai resnulei tā nebija īstā spēle.
2.Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
PiemēriVīrs ir nerunīgs, strups izteikumos.
- Vīrs ir nerunīgs, strups izteikumos.
- Politiķis ir strups, ja saruna ievirzās viņam nevēlamā gultnē.
2.1.Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
PiemēriStrups noraidījums.
- Strups noraidījums.
- Strups jautājums.
- Strups komentārs.
- Atbildes bija strupas, tās aprobežojās ar vienu vārdu – jā vai nē.
- Pie durvīm strups uzraksts: "Bibliotēka slēgta".
2.2.Neiejūtīgs, nevērīgs (par izturēšanos, rīcību u. tml.).
PiemēriJa bērns vēlas parunāties, nevajag viņu strupi atstumt.
- Ja bērns vēlas parunāties, nevajag viņu strupi atstumt.