Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzspridzināt
uzspridzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
PiemēriUzspridzināt granātu.
  • Uzspridzināt granātu.
  • Uzspridzināt tiltu.
  • Tika piedraudēts uzspridzināt ēku.