lupata
lupata lietvārds; sieviešu dzimte
1.Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
PiemēriTrauku lupata.
- Trauku lupata.
- Grīdas lupata.
- Uz grīdas mētājās visādas vecas un jaunas lupatas.
- Aizbāzt spraugas ar lupatām.
Stabili vārdu savienojumiLupatu lelle. Lupatu sega; lupatu deķis.
- Lupatu lelle — lelle, kas izgatavota no auduma.
- Lupatu sega; lupatu deķis — lupatsega.
- Putekļu lupata — drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
1.1.formā: daudzskaitlis Vecas, nolietotas virsdrēbes, veļa.
PiemēriStaigāt vecās lupatās.
- Staigāt vecās lupatās.
- Vilkt mugurā vecas lupatas.
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Vāja rakstura, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir lupata, ne saimnieks.
- Viņš ir lupata, ne saimnieks.
Stabili vārdu savienojumiKā lupata.
- Kā lupata konstrukcijā: salīdzinājuma konstrukcija — gļēvs, nevarīgs, bezspēcīgs.
2.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
PiemēriSaplīsis lupatās.
- Saplīsis lupatās.