uzlēkt
uzlēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds
1.intransitīvs Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzlēkt uz tramvaja kāpnītēm.
- Uzlēkt uz tramvaja kāpnītēm.
- Kaķis uzlec uz palodzes.
- Uzlēkt uz akmens.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji paaugstināties (līdz kādai pakāpei).
PiemēriTemperatūra uzlēca līdz trīsdesmit deviņiem grādiem.
- Temperatūra uzlēca līdz trīsdesmit deviņiem grādiem.
- Cenas uzlēkušas augstu.
2.intransitīvs Strauji, pēkšņi piecelties.
PiemēriUzlēkt stāvus.
- Uzlēkt stāvus.
- Pārsteigumā uzlēkt kājās.
- Uzlēkt gultā sēdus.
3.intransitīvs Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
PiemēriUzlēkt zirgam mugurā.
- Uzlēkt zirgam mugurā.
- Uzlēkt uz velosipēda un mīties prom.
4.intransitīvs Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
PiemēriUzlec sarkanīga saule.
- Uzlec sarkanīga saule.
- Uzlēcis apaļš mēness.
- Jau uzlec pirmās zvaigznes.
Stabili vārdu savienojumiUzlecošā zvaigzne. Uzlecošās saules zeme.
- Uzlecošā zvaigzne — saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
- Uzlecošās saules zeme — Japāna.
5.sarunvaloda, transitīvs Uzdejot (strauju deju).
PiemēriUzlēkt polku.
- Uzlēkt polku.
- Uzlēkt kazačoku.
Stabili vārdu savienojumiUzlēkt uz auguma.
- Uzlēkt uz auguma vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — apvainot, arī darīt pāri.