nosēsties
nosēsties -sēžos, -sēdies, -sēžas, arī -sēstos [-sȩ̂stuôs], -sēsties, -sēstas [-sȩ̂stas], pag. -sēdos darbības vārds; atgriezenisks
1.Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNosēsties uz krēsla.
- Nosēsties uz krēsla.
- Nosēsties galda galā.
- Viņi nosēdās viens otram pretī.
- Suns nosēdās zemē blakus saimniekam.
2.Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
PiemēriVārna nosēdās pašā koka galotnē.
- Vārna nosēdās pašā koka galotnē.
- Bet mīla ir atvērta plauksta, kurā taurenis nosēsties var..
2.1.Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
PiemēriLidmašīna gatavojas nosēsties lidlaukā.
- Lidmašīna gatavojas nosēsties lidlaukā.
- Helikopters nosēdās pļavā.
3.formā: trešā persona Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
PiemēriCeļa putekļi pamazām nosēžas.
- Ceļa putekļi pamazām nosēžas.
- Spaiņa dibenā bija nosēdušās smiltis.
4.formā: trešā persona Izlādēties.
PiemēriNosēdusies baterija.
- Nosēdusies baterija.
- Uzlādēt nosēdušos akumulatoru.
Stabili vārdu savienojumiNosēdušās baterijas.
- Nosēdušās baterijas — sarunvaloda saka, ja izlādējies akumulators.
5.formā: trešā persona Sablīvēties, noplakt.
PiemēriSniegs mazliet nosēdies.
- Sniegs mazliet nosēdies.
- Nosēdusies augsne, grunts.
- Nosēdies kūdras slānis.
5.1.Pakāpeniski iegrimt, arī noslīdēt zemāk.
PiemēriViens šķūņa gals nedaudz nosēdies.
- Viens šķūņa gals nedaudz nosēdies.
- Koka durvis dažkārt var nosēsties.